Tektoniskas p\u0101rmai\u0146as lo\u0123istikas sektors piedz\u012bvo vis\u0101 pasaul\u0113, Eirop\u0101 un Baltij\u0101. Glob\u0101lo pieg\u0101des \u0137\u0113\u017eu p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s un re\u0123ionaliz\u0101cija, jaunu ekonomisk\u0101s att\u012bst\u012bbas centru veido\u0161an\u0101s, Eiropas aizsardz\u012bbas nozares renesanse, k\u0101 ar\u012b nepiecie\u0161am\u012bba moderniz\u0113t novecoju\u0161o lo\u0123istikas infrastrukt\u016bru nepiecie\u0161am\u012bba rada jaunas iesp\u0113jas un izaicin\u0101jumus Baltijas valst\u012bm.<\/p>\n\n\n\n
Kam\u0113r diskusijas Latvij\u0101 koncentr\u0113jas uz t\u0101diem politiski jut\u012bgiem jaut\u0101jumiem k\u0101 airBaltic un Rail Baltica n\u0101kotne un citu starptautisko sadarb\u012bbas projektu \u0123eopolitisko jut\u012bgumu, paral\u0113li notiek klus\u0101ka, bet daudz noz\u012bm\u012bg\u0101ka transform\u0101cija. Lo\u0123istika no fona nozares pamaz\u0101m p\u0101rtop par vienu no valsts ekonomisk\u0101s politikas st\u016brakme\u0146iem.<\/p>\n\n\n\n
Eirop\u0101 pieaug r\u016bpniec\u012bbas nearshoring jeb tendence uz\u0146\u0113mumiem pak\u0101peniski p\u0101rcelt ra\u017eo\u0161anu un pakalpojumu snieg\u0161anu uz tuv\u0101k\u0101m re\u0123iona valst\u012bm. Mainoties pieg\u0101des \u0137\u0113d\u0113m, main\u0101s ar\u012b Centr\u0101leiropas un Austrumeiropas valstu strat\u0113\u0123isk\u0101 loma. Valstis, kas izveidos atbilsto\u0161u ra\u017eo\u0161anas un lo\u0123istikas infrastrukt\u016bra, var\u0113s veiksm\u012bgi izmantot \u0161\u012bs jaun\u0101s tendences, piesaistot \u201cm\u0101jup atgriezu\u0161\u0101s\u201d r\u016bpn\u012bcas un uz\u0146\u0113mumus, kas tos apkalpo. Tiks b\u016bv\u0113tas jaunas un modernas r\u016bpn\u012bcas, kur\u0101m b\u016bs nepiecie\u0161ama atbilsto\u0161a lo\u0123istikas infrastrukt\u016bra, kas var nodro\u0161in\u0101t \u0101tru un uzticamu izplat\u012b\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n
Varam nov\u0113rot to, k\u0101 Eirop\u0101 jau veidojas jauni ekonomisk\u0101s izaugsme centri. Piem\u0113ram, Polijas strauj\u0101 izaugsme un att\u012bst\u012bba k\u0101 Eiropas m\u0113rog\u0101 noz\u012bm\u012bgam industri\u0101lajam un lo\u0123istikas centram rada papildu iesp\u0113jas ar\u012b blakus eso\u0161aj\u0101m Baltijas valst\u012bm. Tuvums Polijai rada konkurences priek\u0161roc\u012bbas ar\u012b Latvijai, tom\u0113r vienlaikus ir j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s, ka \u0161aj\u0101 vid\u0113 pan\u0101kumus nosaka ne tikai \u0123eogr\u0101fija, bet ar\u012b infrastrukt\u016bras gatav\u012bba izmantot radu\u0161\u0101s iesp\u0113jas. T\u0101di projekti k\u0101 Via Baltica nav j\u0101uztver tikai par parastu transporta koridoru \u2014 t\u0101 ir ekonomisk\u0101s asinsrites art\u0113rija.<\/p>\n\n\n\n
Ar\u012b diskusijas par airBaltic strat\u0113\u0123iju vai R\u012bgas kravas termin\u0101\u013cu jaudu vairs nav j\u0101uztver tikai k\u0101 izol\u0113ti nozares jaut\u0101jumi. Tie ir sign\u0101li, kas nor\u0101da, vai Baltijas re\u0123ions v\u0113las nostiprin\u0101ties Eiropas pieg\u0101des \u0137\u0113d\u0113s vai palikt perif\u0113rij\u0101.Ilgtsp\u0113ja no korporat\u012bva termina ir k\u013cuvusi par finan\u0161u realit\u0101ti. Energoefekt\u012bvas \u0113kas iev\u0113rojami samazina ekspluat\u0101cijas izmaksas un arvien vair\u0101k ietekm\u0113 piek\u013cuvi kapit\u0101lam. Bankas arvien bie\u017e\u0101k iek\u013cauj ilgtsp\u0113jas riskus aizdevumu l\u0113mumos. Noliktavas, kas pat\u0113r\u0113 maz\u0101k ener\u0123ijas, ir l\u0113t\u0101k uztur\u0113t un arvien bie\u017e\u0101k \u2014 ar\u012b l\u0113t\u0101k finans\u0113t.Lo\u0123istikas \u0113kas k\u013c\u016bst par kompleks\u0101m datu p\u0101rvald\u012bbas vid\u0113m. \u0112ku vad\u012bbas sist\u0113mas, ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146a un mikroklimata monitorings nodro\u0161ina darb\u012bbas p\u0101rredzam\u012bbu, kas tie\u0161i ietekm\u0113 uz\u0146\u0113mumu rentabilit\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n
Noliktavas pak\u0101peniski p\u0101rtop par kontroles platform\u0101m, nevis tikai par \u0113k\u0101m produktu uzglab\u0101\u0161anai.Strauji k\u013c\u016bst aktu\u0101ls jaut\u0101jums par atbilsto\u0161as valsts dro\u0161\u012bbas infrastrukt\u016bras izveidi. Aizsardz\u012bba vairs nav tikai abstraktu politisku diskusiju t\u0113ma \u0161aur\u0101 ekspertu lok\u0101. Vajadz\u012bbas p\u0101rv\u0113r\u0161as re\u0101l\u0101 r\u016bpniecisk\u0101 piepras\u012bjum\u0101. Ja re\u0123ion\u0101 tiks att\u012bsta dronu ra\u017eo\u0161ana, mun\u012bcijas noliktavas, apkopes centri vai NATO lo\u0123istikas koridori, piepras\u012bjums p\u0113c attiec\u012bg\u0101s r\u016bpniecisk\u0101s infrastrukt\u016bras iev\u0113rojami palielin\u0101sies.<\/p>\n\n\n\n
Vai R\u012bga k\u013c\u016bst par Baltijas izaugsmes dzin\u0113jsp\u0113ku?<\/strong><\/p>\n\n\n\n Baltijas valst\u012bm izaicin\u0101jums nav tas, vai \u0123eopolitika ietekm\u0113s lo\u0123istiku. T\u0101 jau to dara tagad. \u012astais jaut\u0101jums ir, vai re\u0123ions var pietiekami \u0101tri un izl\u0113m\u012bgi b\u016bv\u0113t, lai izmantotu \u0161o iesp\u0113ju. K\u0101 piem\u0113ru varam min\u0113t SIRIN Development 85 miljonu eiro invest\u012bciju programmu 2026.\u20132027. gadam Baltijas valst\u012bs. Aptuveni 40 % \u0161\u012b kapit\u0101la tiks ieguld\u012bti Latvij\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di stiprinot valsts pieaugo\u0161o strat\u0113\u0123isko lomu re\u0123ion\u0101. Latvij\u0101 ir skaidri redzama tirgus izaugsme.<\/p>\n\n\n\n Uz\u0146\u0113mumi papla\u0161in\u0101s, moderniz\u0113jas un mekl\u0113 modernas telpas lo\u0123istikai, vieglajai r\u016bpniec\u012bbai un ar aizsardz\u012bbas nozari saist\u012bt\u0101m darb\u012bb\u0101m. T\u0101 ir reakcija uz novecoju\u0161o infrastrukt\u016bru. Latvij\u0101 aptuveni puse noliktavu fonda ir vec\u0101kas par 20 gadiem.<\/p>\n\n\n\n Ar l\u012bdz\u012bgu realit\u0101ti saskaras ar\u012b Lietuva un Igaunija. M\u016bsdienu r\u016bpniec\u012bba nevar efekt\u012bvi darboties \u0113k\u0101s, kas projekt\u0113tas citam laikmetam. Piem\u0113ram, SIRIN jaun\u0101s noliktavas Latvij\u0101 tiks b\u016bv\u0113tas ar 12 metru t\u012bro griestu augstumu, kas p\u0101rsniedz pa\u0161reiz\u0113jo re\u0123iona standartu \u2013 8 l\u012bdz 10 metrus. \u0160is uzlabojums palielina apjomu un ilgtermi\u0146\u0101 samazina uz\u0146\u0113mumiem izmaksas uz vienu kubikmetru. Rietumeirop\u0101 12 metri jau ir A klases noliktavu standarts. \u0160\u012b standarta ievie\u0161ana R\u012bg\u0101 ir sign\u0101ls tam, k\u0101 Latvija v\u0113las sevi pozicion\u0113t. Tas atspogu\u013co pla\u0161\u0101kas struktur\u0101las p\u0101rmai\u0146as vis\u0101 Eirop\u0101.<\/p>\n\n\n\n Spekulat\u012bvu b\u016bvniec\u012bbu aizst\u0101j piel\u0101goti risin\u0101jumi. Baltijas valst\u012bs gandr\u012bz 60 % jaun\u0101 lo\u0123istikas piepras\u012bjuma tagad veido build-to-suit (b\u016bv\u0113ts p\u0113c pas\u016bt\u012bjuma konkr\u0113tam nomniekam) un build-to-own (b\u016bv\u0113ts \u012bpa\u0161niekam) projekti. Uz\u0146\u0113mumi vairs nemekl\u0113 vienk\u0101r\u0161i br\u012bvas plat\u012bbas. Tie pieprasa energoefektivit\u0101ti, prognoz\u0113jamas ekspluat\u0101cijas izmaksas, atbilst\u012bbu ESG standartiem un tehnolo\u0123isko kontroli.<\/p>\n\n\n\n