L. Kuzavas. MI pārveido loģistikas ķēdes

Pēdējo piecu gadu laikā mūsu uzņēmumi ir piedzīvojuši visu – no Taivānas mikroshēmu krīzes līdz Krievijas piegāžu pārtraukumiem un enerģijas cenu šokam Eiropā. Loģistika mainās, un progresīvi nekustamā īpašuma attīstītāji šodien vairs ne tikai vēro procesus, bet paši veido vidi, kas ļauj uzņēmumiem augt straujāk nekā tirgus.

Piegādes ķēžu saīsināšana (angļu val. nearshoring), mainīgās enerģijas izmaksas un mākslīgā intelekta (MI) risinājumi pārveido gan biznesa domāšanu, gan attieksmi pret noliktavām. Ģeopolitiskā attīstība skaidri parādījusi, ka tas, kas ilgstoši tika uzskatīts par “efektivitāti”, šodien kļūst par “risku”. Savukārt tas, kas agrāk bija tikai “noliktava”, tagad kļūst par katra uzņēmuma stratēģisko lēmumu centru.

Kā rāda “SIRIN Development” pieredze Baltijas valstīs, loģistikas nekustamais īpašums strauji transformējas. Šī pārveide uzņem arvien lielāku tempu – no pasīva objekta uz aktīvu infrastruktūru un ekosistēmu. Turklāt Lietuva, Latvija un Igaunija šajā jomā virzās uz priekšu pat ātrāk, nekā eksperti bija prognozējuši.

1. Piegādes ķēdes: no efektivitātes uz noturību

Galvenā tirgus tendence – ražošana un krājumi tiek pārcelti tuvāk patērētājam. Jau pandēmijas radītie izaicinājumi lika ražotājiem pārvietot ražošanu no Āzijas uz Eiropu, taču Taivānas mikroshēmu krīze skaidri parādīja, ka viens ģeopolitisks faktors var paralizēt veselu industriju. Krievijas izslēgšana no piegādes ķēdēm uzsvēra pārmaiņu tempu. Notikumi Hormuza šauruma kontekstā demonstrēja jaunu dinamiku – tirgus apstākļi var mainīties nevis dienu, bet pat stundu laikā.

Ko tas nozīmē uzņēmumiem? Noliktavu tirgus Eiropā sasniedz aptuveni 345 miljardus eiro, un prognozes rāda, ka nākamo desmit gadu laikā tas pieaugs līdz aptuveni 610 miljardiem eiro. Tā nav cikliska svārstība, bet strukturāla transformācija, kur Baltijas valstīm paveras ievērojamas iespējas. Kokapstrādes un vieglā rūpniecība turpina augt pat sarežģītākajos krīzes apstākļos, tādēļ izdzīvošanas pamatnosacījums ir spēja ražot lētāk un piegādāt ātrāk.

Turklāt, kara laikā Ukrainā darbaspēka izmaksas pieaug visā Eiropā. Līdz ar to ražošanas vai noliktavu atrašanās tuvāk tirgum kļūst par būtisku priekšrocību. Dažkārt ražošanas un noliktavu telpas kaimiņvalstī var kļūt par īstu glābšanas riņķi – mūsdienās ražošanas iekārtas iespējams pārvietot ļoti īsā laikā.

2. Enerģija: jaunais ierobežojošais faktors

Vēsturiski uzņēmējdarbības attīstību ierobežoja zeme un kapitāls. Šodien galvenais jautājums, ko dzirdam no klientiem, ir vienkāršs – vai ir pietiekama elektrojauda? Daudzos Eiropas reģionos (tostarp Baltijā) elektrotīkli jau darbojas tuvu maksimālajai kapacitātei, tāpēc enerģija kļūst par reālu attīstības bremzi. Ar labu atrašanās vietu vien vairs nepietiek – uzvar tie, kuriem ir sagatavota infrastruktūra: elektrība, ūdens, piekļuve un būvatļaujas. Investori šodien izvēlas nevis ģeogrāfiju, bet spēju ātri uzsākt darbību.

Ko tas nozīmē uzņēmumiem? Enerģijas izmaksas dažās nozarēs sasniedz 20–30% no kopējām ražošanas izmaksām, tāpēc lēmumus vairs nevar pieņemt, balstoties tikai uz sākotnējo cenu. Lētākais risinājums var izrādīties visdārgākais, ja tas ilgtermiņā neļauj kontrolēt enerģijas patēriņu.

Tiek lēsts, ka A++ klases ēkas un viedās sistēmas var samazināt enerģijas patēriņu līdz pat 30%. Zemākas izmaksas tieši nozīmē arī zemāku risku un labākus finansēšanas nosacījumus. ESG jēdziens šodien iegūst citu nozīmi – tas vairs nav tikai par “zaļiem risinājumiem”, bet gan par izmaksu, risku un kapitāla pieejamības pārvaldību.

Ko tas nozīmē uzņēmumiem? Papildus visiem “zaļajiem” aspektiem jāatceras, ka ilgtspēja ietver arī darbinieku darba apstākļus – modernas, labi apgaismotas un ergonomiskas telpas samazina kļūdu skaitu, palielina produktivitāti un kļūst par reālu efektivitātes faktoru, nevis tikai reputācijas elementu.

3. Noliktava: no platības uz robotizētu sistēmu

Godīgi sakot, lielākā kļūda 2026. gadā ir novērtēt noliktavu pēc kvadrātmetra cenas. Kāpēc? Tāpēc, ka tā neko nepasaka par ēkas kvalitāti. Šodien noliktavās svarīgākais ir tilpums, efektivitāte un pārvaldība. Progresīvi attīstītāji jau pāriet no 8–10 metru augstuma uz 12 metru standartu, kas ļauj no tās pašas platības iegūt līdz pat 20% lielāku uzglabāšanas apjomu.

Ko tas nozīmē tirgum? Mūsdienu augsto noliktavu ēkas Eiropā sasniedz pat 40 metru augstumu, un, pieaugot darbaspēka izmaksām un samazinoties tā pieejamībai, tehnoloģijas kļūst par nepieciešamību. Modernām automatizētām noliktavām jābūt piemērotām gan robotiem, gan cilvēkiem – pietiekami plašām un vienkārši uzturamām. Laiks, kad roboti noliktavās kļūst par ikdienu, jau ir pienācis.

Tas jau notiek praksē – piemēram, uzņēmuma “Sakalas” Liepkalnio loģistikas parkā ieviestās robotizētās noliktavu sistēmas ļauj efektīvāk pārvaldīt plūsmas un piesaista arī ASV klientu interesi. Tam nepieciešama arī atbilstoša fiziskā infrastruktūra – īpaši līdzenas grīdas, augstas ēkas un precīzi projektētas telpas, kas ļauj integrēt automatizētās sistēmas bez papildu izmaksām. Klientiem tā nav inovācija inovācijas pēc – tā ir tieša atbilde uz darba tirgus spiedienu un nepieciešamību pēc efektivitātes.

4. MI – lēmumu pieņemšanas sistēma

Arvien vairāk loģistikas ēkas pārtop par datu pārvaldības platformām. Ēku vadības sistēmas, enerģijas patēriņa un mikroklimata monitorings nodrošina darbības caurspīdīgumu, kas tieši ietekmē uzņēmuma rentabilitāti. Aptuveni 40% noliktavu pieprasījuma Eiropā šobrīd veido e-komercija, tāpēc noliktava vairs nav tikai “uzglabāšanas vieta” – tā kļūst par izplatīšanas mezglu, kas ietekmē pārdošanas rezultātus un klientu pieredzi.

Lielākās pārmaiņas notiek lēmumu pieņemšanas līmenī – aptuveni 75% loģistikas uzņēmumu izmanto digitālās platformas, un automatizācijas apjomi pieaug vairāk nekā divas reizes. MI maina gan procesus, gan pašu lēmumu pieņemšanas loģiku – tas ļauj veidot jaunus piegādes ķēžu modeļus, simulēt dažādus scenārijus (piemēram, cenu kāpumu vai piegāžu traucējumus) un reāllaikā prognozēt pieprasījumu un cenas.

Praksē to redzam arī savos projektos – esam ieviesuši MI risinājumus izmaksu optimizācijai, un mūsu klienti jau spēj precīzāk reāllaikā pārvaldīt enerģijas, transporta un krājumu izmaksas. MI izmantošana krājumu pārvaldībā nepārtraukti pieaug, un to redzam savām acīm.

Kādas kļūdas nepieļaut 2026. gadā?

Eksperti Londonā, Rīgā un Berlīnē vienojas par vienu – lielākā kļūda ir gaidīt stabilitāti. Nepieciešams veidot sistēmas, kas spēj darboties nestabilā vidē. Kā to panākt?

• Saīsināt piegādes ķēdes: pārvietot kritiskos procesus tuvāk tirgum un samazināt atkarību no viena reģiona.
• Investēt efektīvā infrastruktūrā: enerģija un efektivitāte kļūst par galveno konkurences priekšrocību.
• Ieviest MI risinājumus loģistikā: nevis eksperimentēt, bet izmantot MI tur, kur tas sniedz tiešu finansiālu ietekmi.

Šodien loģistika no klusās, atbalstošās funkcijas pārtop par stratēģisku biznesa slāni. Tāpēc klienti arvien biežāk izvēlas ne tikai telpas, bet arī ilgtermiņa partnerus – attīstītājus, kuri saglabājas kā operatori un nodrošina infrastruktūras kvalitāti visā īpašuma dzīves ciklā. Jāatceras – uzvarēs nevis tie, kuriem ir labākā atrašanās vieta, bet tie, kuriem būs funkcionējoša infrastruktūra. Sistēma, kas samazina izmaksas, un lēmumu modeļi, kas ļauj rīkoties ātrāk nekā tirgus.

Saite uz rakstu: https://www.vz.lt/izvalgos/2026/05/28/l-kuzavas-di-karpo-logistikos-grandines-585396