Ārvalstu kapitāls pērk, vietējais kapitāls būvē

Baltijas biznesa vide 2026. gadā ir paradoksu pilna. Ģeopolitiskā spriedze turpina pieaugt, tirdzniecības ierobežojumi paplašinās, bet enerģijas tirgos joprojām valda nenoteiktība. Tomēr kapitāls no Baltijas valstīm neaizplūst. Gluži pretēji. Vadošie Eiropas un pasaules uzņēmumi visā reģionā iegādājas uzņēmumus, infrastruktūras aktīvus un reģionālas biznesa platformas.

Pagājušajā gadā Dānijas mazumtirdzniecības grupa Salling Group paziņoja par Rimi Baltic iegādi par 1,3 miljardiem eiro, iegūstot savā īpašumā mazumtirdzniecības tīklu, kas darbojas visās trijās Baltijas valstīs, kā arī tā e-komercijas platformu un centralizēto loģistikas sistēmu. Globālais loģistikas uzņēmums DHL vienojās par Venipak iegādi, tādējādi stiprinot savu klātbūtni visā Baltijas reģionā. ASV investīciju uzņēmums Stonepeak panāca vienošanos par TeleTower telekomunikāciju infrastruktūras aktīvu iegādi Lietuvā un Latvijā par 480 miljoniem eiro, savukārt Dānijas investīciju fonds ETNA investēja Lietuvas augsto tehnoloģiju uzņēmumā Brolis Defence Group.

Šie darījumi aptver dažādas nozares un pārstāv atšķirīgus investīciju veidus, taču tos vieno viens skaidrs pamatojums: starptautiskais kapitāls Baltijas valstīs saskata ilgtermiņa vērtību. Investori neiegādājas atsevišķus vietējos aktīvus, bet gan reģionālas platformas, kas jau darbojas divās vai pat visās trijās Baltijas valstīs.

Varētu iebilst, ka uzņēmuma iegāde nav tas pats, kas jaunas rūpnīcas būvniecība. Īpašnieku maiņa automātiski nerada jaunas ražošanas jaudas vai darbavietas. Tomēr investīciju lēmumi simtiem miljonu eiro vērtībā apliecina, ka ģeopolitiskie riski nav mazinājuši reģiona ekonomisko potenciālu. Baltijā kapitāls savu izvēli apliecina ar naudu, nevis paziņojumiem.

No kapitāla saņēmējiem par kapitāla radītājiem

Vienlaikus starptautisko investoru aktivitāte ir tikai viena stāsta puse. Otra un, iespējams, vēl nozīmīgāka tendence ir pašu Baltijas uzņēmumu lomas maiņa.

Pirmajās trijās neatkarības desmitgadēs Baltijas valstīs ekonomiskie panākumi lielā mērā tika vērtēti pēc piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apjoma: cik daudz starptautisku uzņēmumu ienākuši tirgū, cik rūpnīcu uzbūvēts un cik darbavietu radīts. Ārvalstu kapitāls joprojām ir nozīmīgs, taču ar tā piesaisti vien vairs nepietiek. Nobriedušas ekonomikas pazīme ir spēja radīt kapitālu vietējā tirgū un pēc tam to investēt savā valstī, kaimiņu tirgos vai ārpus reģiona.

Šīs pārmaiņas jau ir redzamas praksē. Baltijas uzņēmumi iegādājas citus uzņēmumus, konsolidē nozares un paplašina darbību pāri valstu robežām. Igaunijas lauksaimniecības grupas Agrone mātesuzņēmums ir vienojies par Latvijas lielākās piena pārstrādes grupas iegādi. Lietuvas kapitāla uzņēmumi strauji paplašina projektus Rīgā un Tallinā. Arvien biežāk Viļņa, Rīga un Tallina tiek uztvertas nevis kā trīs atsevišķi mazi tirgi, bet gan kā vienota biznesa telpa ar sešiem miljoniem patērētāju un profesionāļu.

SIRIN Development stāsts ir daļa no šīm pašām pārmaiņām. Pirms divdesmit gadiem mūsu pirmais izaicinājums bija pārliecināt akcionārus un finansētājus, ka ir vērts investēt Baltijas loģistikas nekustamajā īpašumā. Šodien mēs investējam Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tikai 2026. gadā vien mēs attīstām 126 000 kvadrātmetru jaunu platību Viļņā, Kauņā un Rīgā, gandrīz divkāršojot 2025. gadā ekspluatācijā nodoto platību apjomu.

Nomas rezultāti vēl skaidrāk apliecina uzņēmēju pārliecību. 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos SIRIN iznomāja aptuveni 21 000 kvadrātmetru platību. Tajā pašā periodā 2026. gadā šis rādītājs pieauga līdz gandrīz 54 000 kvadrātmetru, kas nozīmē 2,5 reižu pieaugumu.

Tomēr būtiskākās pārmaiņas nav izmērāmas tikai kvadrātmetros. Tās atspoguļojas uzņēmumos, kas nomā šīs telpas.

Pašreizējais nomnieku sastāvs apliecina, ka loģistikas parki jau sen vairs nav paredzēti tikai tradicionālajai preču uzglabāšanai. Transporta uzņēmumi aizņem 23% no mūsu iznomātajām platībām, savukārt paku piegādes un kurjerpakalpojumu uzņēmumi veido aptuveni 20%. Pārējās telpas izmanto inovatīvi ražotāji, mazumtirgotāji, autoservisa pakalpojumu sniedzēji un pat ar sporta nozari saistīti uzņēmumi.

Nākotne tiek ražota loģistikas telpās

Daudzus gadus industriālā un loģistikas nekustamā īpašuma tirgus galvenokārt asociējās ar preču uzglabāšanu, transportu un mazumtirdzniecības darbības nodrošināšanu. Taču šobrīd to arvien vairāk raksturo ražošana, automatizācija un progresīvās tehnoloģijas.

Mūsu jauno un savu darbību paplašinošo nomnieku vidū ir lāzeru, dronu, elektronikas, pārtikas produktu un citu augstas pievienotās vērtības preču ražotāji. Viens no piemēriem ir Lietuvas lāzeru uzņēmums Litilit, kas SIRIN Park Gariūnai Viļņā veido automatizētu sērijveida ražošanas centru. Uzņēmums plāno palielināt ražošanas jaudu līdz 3000 lāzeriem gadā. Vēl viens piemērs ir dronu ražotājs Redwire Defense Tech Riga, kas iepriekš darbojās ar nosaukumu Edge Autonomy un ir izveidojis savu darbību SIRIN Park Airport.

Tas maina arī pašu loģistikas nekustamā īpašuma definīciju. Ēkā, kas oficiāli klasificēta kā noliktava, šodien var atrasties pasaules līmeņa ražotne, laboratorija, montāžas līnija vai automatizēts izplatīšanas centrs.

Mūsdienu uzņēmumiem ir nepieciešams daudz vairāk nekā tikai telpas. Tehnoloģiju uzņēmumiem īpaši svarīga ir droša piekļuve elektroenerģijas jaudai. To nekustamo īpašumu attīstītāji no Londonas līdz Berlīnei arvien biežāk min kā vienu no būtiskākajiem faktoriem. Investorus interesē, cik liela elektroenerģijas jauda ir pieejama šodien, cik liela tā būs pieejama nākotnē, vai telpas ir piemērotas robotizācijai un automatizācijai, cik energoefektīvas un ilgtspējīgas tās ir un vai pastāv iespējas turpmākai paplašināšanai.

Tādēļ industriālā un loģistikas nekustamā īpašuma tirgus kļūst par agrīnu plašāku ekonomikas tendenču indikatoru. Uzņēmumi savās prognozēs var saglabāt piesardzību, taču tie neuzņemas ilgtermiņa nomas saistības un neinvestē jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, balstoties tikai uz optimismu. Papildu telpas tie meklē tad, kad jau ir saņemti pasūtījumi, tiek prognozēts ražošanas apjoma pieaugums vai uzņēmums gatavojas ienākt jaunos tirgos.

Protams, mūsu iznomātie 54 000 kvadrātmetru nav uzskatāmi par visaptverošu Baltijas ekonomikas statistiku. Tomēr tas ir konkrēts signāls, ka ievērojama daļa reģiona uzņēmumu gatavojas nevis stagnācijai, bet izaugsmei.

Vietējā kapitāla priekšrocības nav pašsaprotamas

Vietējam kapitālam šobrīd ir vairākas būtiskas priekšrocības. Tas labāk pārzina tirgu, ātrāk pieņem lēmumus un spēj elastīgāk reaģēt uz klientu vajadzībām. Tomēr ar to vien nebūt nepietiek.

Uzņēmumiem augot, par lielāko izaicinājumu kļūst efektivitāte. Būvniecības un finansēšanas izmaksas, enerģijas izdevumi, atšķirīgais regulējums trijās valstīs un arvien sarežģītākas organizatoriskās struktūras var ātri mazināt priekšrocības, ko sniedz ātrums un vietējā tirgus pārzināšana. Tādēļ reģionālai izaugsmei ir nepieciešami standartizēti darbības modeļi, centralizēts iepirkums, stingra izmaksu kontrole un disciplinēta plānošana.

Šajā kontekstā starptautiskā kapitāla pieaugošā klātbūtne nav drauds. Gluži pretēji, tā apliecina Baltijas uzņēmumu radītās vērtības atzīšanu un vienlaikus signalizē par konkurences intensitāti nākotnē. Kad reģionā ienāk tādi tirgus dalībnieki kā DHL, Salling Group, Stonepeak un ETNA, vietējiem uzņēmumiem jākonkurē ne tikai ar tirgus zināšanām, bet arī ar darbības efektivitāti, piekļuvi kapitālam un spēju efektīvi darboties reģionālā mērogā.

Būtiskākā pārmaiņa ir tā, ka Baltijas valstīm vairs nav jāizvēlas starp ārvalstu un vietējo kapitālu. Mums ir vajadzīgi abi.

Starptautiskais kapitāls nodrošina mērogu, finansējumu un piekļuvi globālajiem tirgiem. Vietējais kapitāls rada jaunus uzņēmumus, infrastruktūru un kompetences, kas vēlāk piesaista starptautisko investoru uzmanību.

Ja pirmās trīsdesmit neatkarības gadus lielā mērā raksturoja tas, cik daudz kapitāla spējām piesaistīt, tad nākamās desmitgades arvien vairāk noteiks tas, cik daudz kapitāla spēsim radīt paši.

Ārvalstu kapitāls pērk. Vietējais kapitāls būvē. Tie nav pretēji spēki. Tās ir divas viena un tā paša secinājuma izpausmes: Baltijas reģions vairs nav perifērija.

Saite uz rakstu: https://www.lrytas.lt/verslas/rinkos-pulsas/2026/10/07/news/uzsienio-kapitalas-perka-vietinis-stato-44367693#google_vignette