Šādu ēku pasaulē ir tikai dažas: tās piesaista gan tūristus, gan investorus

Visā pasaulē, būvējot pat rūpnīcas un noliktavas, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ēku arhitektoniskajai elegancei un energoefektivitātei. Fotogrāfijās redzamās būves neapšaubāmi ir starp retajiem pasaules arhitektūras šedevriem, kas spilgti atspoguļo šo tendenci. Savukārt Lietuvā arhitektūras risinājumiem tiek veltīts mazāk uzmanības, tomēr mūsu ēkas izceļas ar ilgtspēju un moderniem inženiertehniskajiem risinājumiem.

Arhitektūras piemēri visai pasaulei

Pēc Vilnius Tech Arhitektūras fakultātes asociētā profesora Donalda Trainauska domām, mēbeļu ražotne The Plus Norvēģijā ir viens no spilgtākajiem pēdējo gadu industriālās arhitektūras piemēriem, kas izceļas gan ar ilgtspējīgiem risinājumiem, gan harmonisku integrāciju apkārtējā ainavā.

Savukārt CopenHill (Amager Bakke) Kopenhāgenā, Dānijā, lai gan vairs nav jauns objekts, joprojām ir viens no pasaulē pazīstamākajiem industriālās arhitektūras projektiem.

“Slavenā arhitektu biroja Bjarke Ingels Group (BIG) projektētā atkritumu dedzināšanas stacija ir kļuvusi par vienu no pilsētas apskates objektiem, kur tehnoloģiskā infrastruktūra veiksmīgi apvienota ar sabiedriskajām funkcijām,” norāda pētnieks.

Šogad tapušais Henning Larsen loģistikas centrs Nīderlandē ir viens no jaunākajiem uzņēmuma projektiem, kas demonstrē, kā pat liela mēroga loģistikas objekti var tikt projektēti, izmantojot koka konstrukcijas un ievērojot augstus arhitektūras un ilgtspējas standartus.

D. Trainausks uzsver, ka mūsdienu rūpnīcās un noliktavu ēkās, īpaši loģistikas sektorā, ir pieaudzis ēku augstums. Tas ļauj efektīvāk izmantot zemes platību un uzlabot ēku ekspluatācijas efektivitāti.

“Tehnoloģijas ļauj uzglabāt preces vertikāli, tādējādi tajā pašā platībā izvietojot lielākus apjomus. Noliktavās ir vairāk dabiskās gaismas, uz jumtiem tiek uzstādīti saules paneļi elektroenerģijas ražošanai, tiek savākts un atkārtoti izmantots lietus ūdens. Dažos gadījumos ēka saražo vairāk enerģijas, nekā patērē,” viņš skaidro.

Attīstoties tehnoloģijām, šādas ēkas iespējams nojaukt un to vietā būvēt vēl modernākas un efektīvākas. Uz tām arvien biežāk raugās līdzīgi kā uz automobiļiem – pēc noteikta laika rodas vēlme atjaunoties un ieguldīt jaunākos risinājumos.

Tomēr pētnieks uzskata, ka noliktavu un ražošanas ēku attīstības virziens ir skaidrs – aizvien modernāka, videi draudzīgāka un elegantāka arhitektūra.

“Ārvalstīs šādas ēkas vairs netiek veidotas kā vienkāršas kastes pilsētas nomalē. Tās tiek projektētas kā parki – ar zaļajiem jumtiem, koka fasāžu elementiem un citiem ilgtspējīgiem risinājumiem. Šādu objektu būvniecība ir dārga, tādēļ pagaidām tikai daži attīstītāji ir gatavi investēt noliktavu arhitektūrā. Taču nākotnē šādas ēkas varētu kļūt par normu, nevis izņēmumu,” ir pārliecināts D. Trainausks.

Galvenā uzmanība – ēkas efektivitātei

Arī Lietuvā attīstītāji vēlas, lai viņu būvētajām un pārvaldītajām ēkām būtu arhitektoniska vērtība, tomēr galvenā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējai un ekonomiskajai efektivitātei.

“Šodien biznesa efektivitāte ir cieši saistīta ar ilgtspēju, kurai jāatspoguļojas ikdienas darbībā. Uzņēmumi rūpīgi aprēķina izmaksas apkures sezonā, vienas paletes uzglabāšanas izmaksas, sūtījumu apstrādes izmaksas un to, cik efektīvi iespējams nodrošināt darbu maksimālās slodzes laikā. Tāpēc ilgtspēja šodien faktiski ir kļuvusi par efektivitāti,” norāda nekustamo īpašumu attīstītāja SIRIN īpašumu pārvaldības vadītājs Giedrius Valkaitis.

Pēc viņa teiktā, divas vienāda izmēra noliktavas ar līdzīgu nomas maksu uzņēmumam var radīt pilnīgi atšķirīgas ekspluatācijas izmaksas. Vienā lielākus izdevumus veidos apkure un apgaismojums, citā daļa telpu būs grūti izmantojama nepārdomātu projektēšanas risinājumu dēļ. Darbības specifikai neatbilstošas grīdas var ierobežot tehnikas izvēli, savukārt neērti izveidotas iekraušanas zonas var pagarināt katras kravas automašīnas apkalpošanas laiku.

G. Valkaitis uzsver, ka noliktavas efektivitāti nosaka ne tikai platība, bet arī tilpums un augstums. Lielāks augstums rada pievienoto vērtību tikai tad, ja visa infrastruktūra ir pielāgota konkrētajai darbībai. Tikpat svarīgas ir arī grīdas – to nestspējai un līdzenumam jāatbilst izmantotajiem plauktiem, iekrāvējiem un automatizētajai tehnikai. Nepiemērots segums var palēnināt darbu, paātrināt tehnikas nolietošanos un ierobežot automatizācijas iespējas.

“Efektivitāti būtiski ietekmē arī transporta un preču plūsmas organizācija. Labi plānotas iekraušanas zonas, ērta piekļuve un transporta rezervācijas sistēmas ļauj samazināt iekraušanas laiku un ar tiem pašiem resursiem veikt lielāku operāciju skaitu,” viņš skaidro.

Mūsdienīgas energoefektivitātes tehnoloģijas

Kā norāda G. Valkaitis, ēkas efektivitāte ir cieši saistīta arī ar darbinieku labsajūtu. Modernas ventilācijas, gaisa filtrācijas un apgaismojuma sistēmas nodrošina komfortablu mikroklimatu, savukārt atpūtas un zaļās zonas, ērta piekļuve sabiedriskajam transportam, velonovietnes un elektromobiļu uzlādes infrastruktūra veido pievilcīgāku darba vidi.

“Laba ēka nav tikai atsevišķu tehnoloģiju kopums. Vislielākā vērtība tiek radīta tad, kad visi risinājumi darbojas kā vienota sistēma, palīdzot taupīt enerģiju, efektīvāk izmantot telpu, paātrināt ikdienas procesus un nodrošināt komfortablus darba apstākļus darbiniekiem,” uzsver G. Valkaitis.

Tomēr ēkas energoefektivitātes klase vai ilgtspējas sertifikāts vien negarantē zemākas izmaksas. Nomniekiem vissvarīgākais ir tas, kā ēka darbojas ikdienā: cik daudz enerģijas nepieciešams apkurei, ventilācijai un apgaismojumam, kā tiek pārvaldītas dažādas zonas un cik liela daļa elektroenerģijas tiek saražota uz vietas. Pēc G. Valkaiša domām, ilgtspēja šobrīd ir viens no svarīgākajiem kritērijiem Lietuvā, attīstot vai izvēloties industriālās un noliktavu ēkas.

Piemēram, aukstajā sezonā ilgtspējīgas ēkas priekšrocības īpaši labi atspoguļo apkures rēķini. Hermētiskas konstrukcijas, kvalitatīva siltumizolācija un efektīvi vārtu un iekraušanas zonu risinājumi samazina siltuma zudumus. Savukārt atsevišķu zonu pārvaldība ļauj neapsildīt neizmantotas telpas un uzturēt tieši konkrētajai darbībai nepieciešamo temperatūru.

“Arvien būtiskāka kļūst arī viedā ēku vadība. Ēku pārvaldības sistēmas nepārtraukti apkopo datus par ārējo un iekšējo temperatūru, mitrumu, apgaismojuma līmeni, enerģijas patēriņu un telpu noslodzi. Šie dati ļauj automātiski pielāgot apkuri, ventilāciju un apgaismojumu mainīgajiem apstākļiem. Patiesā vērtība tiek radīta tad, kad vietējā elektroenerģijas ražošana darbojas kopā ar hermētiskām konstrukcijām, modernu LED apgaismojumu, zonu pārvaldību un enerģijas patēriņa monitoringu,” uzsver G. Valkaitis.

Saite uz rakstu: https://www.delfi.lt/bustas/ateities-miestai/tokiu-pastatu-pasaulyje-vos-keli-traukia-ir-turistus-ir-investuotojus-120301056